UVA stari iekļūst dziļākajos ādas slāņos. Tie stimulē brīvo radikāļu ražošanu ādā, kas izraisa oksidatīvo stresu un var izraisīt netiešus DNS bojājumus (ja brīvie radikāļi laika gaitā maina šūnu DNS). UVA stari visbiežāk tiek saistīti ar fotonovecošanu (priekšlaicīgu ādas novecošanu saules ietekmē). Tie var izraisīt arī saules radītas alerģijas, piemēram, polimorfo fotodermatozi (PLE). Arī UVB stari var izraisīt alerģijas, tomēr mazākā mērā.
UVB stari nodrošina enerģiju, kas ādai ir nepieciešama vitamīna D ražošanai, un stimulē melanīna ražošanu, kas ir atbildīgs par iedegumu Tie neiekļūst tik dziļi, kā UVA stari, iespiežoties vienīgi ādas ārējos slāņos, bet izraisa tiešāku kaitējumu, piemēram, saules radītu apdegumu. Šūnu DNS tieši absorbē UVB starus, kas var izraisīt ādas slimības, piemēram, aktīnisko keratozi un ādas vēzi.
Abi UV veidi var izraisīt hiperpigmentāciju un veicināt, piemēram, saules plankumu (pazīstami arī kā vecuma plankumi) un melanozes veidošanos.