Padomi, kā rūpēties par ādu – Praktiski padomi ādas veselībai

Eucerin var sniegt daudzus noderīgus padomus, kā rūpēties par ādu un novērst izplatītākās ādas problēmas. Turpmāk ir norādīti būtiskākie ieteikumi, kas var palīdzēt uzlabot ādas stāvokli un mazināt simptomus. Tomēr ir ieteicams konsultēties ar ārstu, terapeitu vai dermatologu, lai pārliecinātos, ka šie padomi ir piemēroti Jūsu ādai.

Ar aknes iespējamajiem cēloņiem un ārstēšanu ir saistīti daudzi mīti un ādas kopšanas padomi. Turpmāk piedāvājam dažus noderīgus padomus, kā vislabāk rīkoties, lai akne mazāk ietekmētu Jūsu ikdienas dzīvi. 

• Ļaujiet pūtītēm sadzīt pašām (pūtīšu izspiešana var pasliktināt ādas stāvokli un atstāt rētas).
• Ja ādai ir tendence uz akni, piena un piena produktu pastiprināta lietošana uzturā var pasliktināt ādas stāvokli.

• Divreiz dienā rūpīgi attīriet ādu, lai sagatavotu to kopšanai. 
• Lietojiet tikai tādus ādas kopšanas līdzekļus un dekoratīvo kosmētiku, kas nav komedogēniski un nenosprosto poras. Pirms gulētiešanas rūpīgi notīriet dekoratīvo kosmētiku.
• Aknes smaguma pakāpe un attiecīgi arī simptomi var atšķirties, tāpēc ādas kopšanas režīms varētu būt jāpielāgo ādas stāvoklim. Ja Jums rodas šaubas, konsultējieties ar dermatologu.

Uzziniet vairāk par ādu ar tendenci uz akni.

Par sausu ādu var liecināt vairāki simptomi. Turpmāk piedāvājam dažus noderīgus padomus, kā kopt ādu atbilstoši Jūsu vajadzībām un simptomiem.

• Izvairieties no ekstremāliem laika apstākļiem. Ļoti karsts, auksts vai sauss gaiss var izjaukt ādas dabīgo mitruma līdzsvaru.
• Ziemā izmantojiet gaisa mitrinātāju, lai gaiss telpās nekļūtu pārāk sauss.
• Sausa āda bieži vien ir medikamentu lietošanas blakusefekts. Vienmēr pajautājiet ārstam vai farmaceitam, vai konkrēto zāļu lietošana varētu izraisīt ādas sausumu.
• Valkājiet apģērbu, kas ir darināts no dabīgiem materiāliem, kuri nekairina ādu, piemēram, no kokvilnas vai zīda. Vilna arī ir dabīgs materiāls, taču tā var kairināt ādu, tāpēc no vilnas apģērbiem būtu jāizvairās.
• Nelietojiet spēcīgas ziepes, kuru dēļ āda zaudē dabīgās taukvielas.
• Saules aizsardzības līdzeklis sausai ādai nedrīkstētu saturēt kairinošas smaržvielas un krāsvielas, jo sausa āda ātrāk reaģē uz jebkādu kairinājumu.

Uzziniet vairāk par sausu ādu.

Zāles pret atopisko dermatītu un tā uzliesmojumiem vēl nav atrastas. Tomēr piemērotu ādas kopšanas līdzekļu regulāra lietošana var mazināt slimības simptomus, piemēram, sausumu un niezi, un paildzināt periodus, kad simptomi netiek novēroti. Uzziniet vairāk par šo tēmu.

• Zemāka temperatūra, sevišķi naktī, palīdz mazināt slimības simptomus, jo svīšana izraisa kairinājumu un niezi.
• Brīvdienās varētu būt lietderīgi doties uz vietām ar atbilstošu dziedniecisku klimatu, piemēram, uz Ziemeļjūras, Atlantijas okeāna, Nāves jūras vai Vidusjūras piekrasti vai augstkalnu reģioniem.
• Relaksācijas vingrinājumi, piemēram, joga un meditācija, var palīdzēt mazināt stresu. Stress ir viens no faktoriem, kas var izraisīt atopiskā dermatīta uzliesmojumus.
• Iekārtojiet dienasgrāmatu un dokumentējiet ādas reakciju uz uzturu un dažādiem vides faktoriem, lai noteiktu, kādi faktori izraisa slimības simptomus.
• Ādas kopšanas līdzekļus var glabāt ledusskapī, jo atdzesēti krēmi efektīvāk mazina niezi.
• Viegli papliķējiet ādu, taču nekasiet to. Pliķēšana nomierina ādu, to neievainojot. Izvairieties no mehāniska kairinājuma, piemēram, nelietojiet kosmētikas otas vai raupjus sūkļus.
• Mazgājieties dušā, nevis vannā, rūpējieties par to, lai ūdens temperatūra nepārsniegtu 32°, un nemazgājieties pārāk bieži.

• Ja naktīs niez āda, var būt lietderīgi pirms gulētiešanas uzvilkt kokvilnas cimdus, lai pa miegam nesakasītu ādu.
• Nesmēķējiet, ja tuvumā ir bērni – pasīvā smēķēšana var izraisīt atopisko dermatītu.
• Pievērsiet uzmanību tam, lai bērna nagi būtu īsi un gludi, lai bērns nevarētu saskrāpēt vai savainot ādu.
• Samaziniet vannošanās ilgumu, proti, nevannojieties ilgāk par 5–10 minūtēm, un nelietojiet vannas putas.

Uzziniet vairāk par atopisko dermatītu.

Jutīga āda nespēj pienācīgi pildīt savas aizsargbarjeras funkcijas. Turpmāk uzzināsiet vairāk par to, cik liela nozīme ir ādas dabīgajām aizsargspējām, un par to, kā atjaunot un nostiprināt ādas dabīgo aizsargbarjeru.

• Regulāra ādas kopšana katru dienu var palīdzēt nomierināt jutīgu ādu.
• Mainiet savus mazgāšanās ieradumus: pārāk bieža mazgāšanās var padarīt ādu sausu un āda var kļūt jutīgāka. 
• Izvēlieties ikdienas kopšanas līdzekļus, kas nesatur kairinošas vielas, piemēram, spirtu, smaržvielas un krāsvielas.

60% vīriešu atzīst, ka skūšanās kairina ādu. Lai samazinātu apsārtumu un novērstu sīkos savainojumus un izsitumus, vienmēr lietojiet tīru, asu asmeni un pēc katra vilciena to noskalojiet.

Uzziniet vairāk par jutīgu ādu.

Hiperpigmentācija var izpausties dažādi. Turpmāk ir norādīti daži profilaktiski ieteikumi, kā panākt vienmērīgu ādas toni.

• Katru dienu lietojiet plaša spektra saules aizsardzības līdzekļus – tas var palīdzēt novērst hiperpigmentāciju.
• Sedzošie dekoratīvās kosmētikas līdzekļi var palīdzēt izlīdzināt ādas toni.

Uzziniet vairāk par nevienmērīgu ādas toni.

Uzziniet vairāk par ādas novecošanos un to, kā, izmantojot holistisku pieeju, aizkavēt novecošanās pazīmju parādīšanos.

• Veselīgs uzturs, kas satur daudz augļu un dārzeņu, ļauj uzņemt nepieciešamos antioksidantus, kas var palīdzēt samazināt brīvo radikāļu kaitīgo ietekmi uz ādas stāvokli.
• Ierobežojiet tabakas un alkohola patēriņu – alkohols un nikotīns pastiprina brīvo radikāļu kaitīgo ietekmi, kas savukārt paātrina novecošanās procesu.
• Ādas aizsargāšana no kaitīgā UV starojuma, katru dienu lietojot saules aizsardzības līdzekli ar atbilstošu SPF, palēninās novecošanās procesu un palīdzēs novērst grumbu veidošanos un ādas apjoma samazināšanos.
• Nēsājiet saulesbrilles, lai aizsargātu no saules maigo ādu ap acīm.

Uzziniet vairāk par ādas novecošanos.

UV starojums var bojāt ādas dabīgo aizsargbarjeru un izraisīt dažādas slimības. Turpmāk ir norādīti daži noderīgi padomi, kā šo risku samazināt.

• Izvairieties no karstās pusdienas saules, jo pat saules aizsardzības līdzekļi ar augstu saules aizsardzības faktoru (SPF) nenodrošina 100% aizsardzību. Atkarībā no atrašanās vietas visintensīvākais UV starojums parasti ir laikā no plkst. 11.00 līdz plkst. 15.00.
• Uzklājiet saules aizsardzības līdzekli pirms došanās saulē. Pēc divām stundām atkārtoti uzklājiet saules aizsardzības līdzekli. Ja nepieciešams, dariet to vēl biežāk, īpaši pēc peldēšanās.
• Regulāri atkārtoti uzklājiet saules aizsardzības līdzekli, lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzību, īpaši pēc svīšanas, peldēšanās vai slaucīšanās ar dvieli.
• Sargājiet mazuļus un mazus bērnus no tiešiem saules stariem. Dariet visu iespējamo, lai izvairītos no saules apdegumiem! Parūpējieties par to, lai bērniem būtu galvu un ķermeni nosedzošs apģērbs, tostarp cepure, teniskrekls un saulesbrilles.
• Pēc ķīmiskās eksfoliācijas vai lāzerterapijas vai medikamentu izraisītas fotosensitivitātes gadījumā lietojiet saules aizsardzības līdzekļus ar ļoti augstu saules aizsardzības faktoru (SPF 50+).

Uzziniet vairāk par aizsardzību pret sauli.