Psoriāze – cēloņi, simptomi un risinājumi

Psoriāze ir izplatīta, hroniska (dažkārt tā ir visu mūžu), neinfekcioza un iekaisuma izraisīta ādas slimība, kurai raksturīga remisija un recidīvs (tā sauktais pastiprinātu bojājumu periods, kad simptomi ir smagi), kā arī atveseļošanās periods, kad simptomi ir viegli vai to nav vispār. Psoriāze visbiežāk izpaužas kā eritematozi, zvīņaini sarkani vai balti plankumi uz ādas, ko sauc par psoriātiskām plēksnītēm. Simptomi var parādīties jebkurā vecumā, bet visbiežāk tie parādās agrīnā pieaugušo vecumā vai vēlāk – aptuveni 50 - 60 gadu vecumā.

Psoriāzes skartās zonas morfoloģiski atšķiras no tipiskas sausas ādas (tā dēvētās kserozes) un tiek klasificētas kā iekaisuma eritēma, kas nozīmē, ka bojājumi skar epidermu, dermu un asinsvadus, kas atrodas zemādas slānī. Psoriāzi izraisa šūnu augšanas defekts bazālajā slānī. Šūnu dalīšanās skaits ir pārmērīgs un paātrināts, kas izraisa paātrinātu, patoloģisku keratinocītu nobriešanas ciklu. Šīs slimības attīstībā nozīme ir vairākiem iekšējiem un ārējiem faktoriem, tostarp: ģenētikai, infekcijām, medikamentiem, diētai, mehāniskām traumām un psiholoģiskajam stresam.

Psoriāze ir hroniska ādas slimība, ko raksturo specifiskas ādas izmaiņas – ar zvīņām klāta eritēma.

• Iekaisuma reakcijas dziļākos dermas un epidermas augšējos slāņos.
• Palielināts keratinocītu (epidermā dominējošā šūnu tipa) atjaunošanās ātrums.
• Mainīts atslāņošanās process (jeb dabiskais process, kurā atdalās epidermas ārējais – raga – slānis).

"Vai psoriāze ir lipīga?", "Vai psoriāze niez?" un "Vai psoriāze ir iedzimta?" ir visbiežāk uzdotie jautājumi par šo slimību, kas liecina, cik maz zināšanu sabiedrībā ir par šo slimību. Tālāk mēs atbildēsim uz šiem jautājumiem.

Vai psoriāze ir lipīga? Nē, psoriāze nav infekcijas slimība. Ar to nevar inficēties nekādā veidā, tostarp kontaktējoties ar slimu cilvēku. Tas nav arī higiēnas trūkuma izraisīts stāvoklis. Tās izcelsme ir autoimūna, un slimības aktivators var būt stress, bakteriāla infekcija, daži medikamenti un cits.

Vai psoriāze niez? Grūti kontrolējama nieze ir viens no raksturīgākajiem un arī kaitinošākajiem šīs slimības simptomiem. Šis simptoms rodas 70-90% pacientu.

Slimnieki ar šo slimību bieži brīnās, kāpēc tieši viņi ir saslimuši, un vai viņi šo slimību nodos tālāk saviem bērniem. Vai psoriāze ir iedzimta? Psoriāzes cēlonis nav zināms, taču nosliece uz saslimšanu ar psoriāzi var būt iedzimta. Saskaņā ar pētījumiem aptuveni 10% cilvēku ir iedzimti viens vai vairāki gēni, kas palielina iespējamību saslimt ar psoriāzi. Tomēr ar to saslimst tikai 2-3% iedzīvotāju. Ja ar psoriāzi slimo viens no vecākiem, iespējamība, ka bērns saslims ar šo slimību, ir 10 %, bet, ja ar psoriāzi slimo abi vecāki, risks pieaug līdz 50 %. Tomēr, pat neraugoties uz ģenētisko noslieci, slimība neattīstās visiem. Psoriāzes sastopamība nav atkarīga tikai no gēnu pārmantojamības. Skaidrs, ka psoriāze nav arī ģenētiska slimība.

Pēc slimības norises, klīniskās ainas un simptomiem var izšķirt vairākus psoriāzes veidus. Psoriāzei raksturīgi ādas bojājumi ir psoriātiskas plāksnītes, proti, eritēma, ko klāj parakeratotiskas zvīņas. Bojājumi var būt rozā vai sarkanā krāsā, un tos parasti klāj sudrabaini baltas zvīņas. Tie var izskatīties kā vairāki desmiti centimetru lieli plankumi. Psoriāze var parādīties daudzās vietās: uz elkoņiem un ceļgaliem, kājām, plaukstām un pēdām un pat uz nagiem un galvas ādas.

Psoriāzes sākums var būt neizteikts, un pirmie simptomi var liecināt par citām slimībām. Pirmais simptoms ir tā sauktā primārā ekzēma, kas atgādina sarkanas, adatas galviņas lieluma pumpiņas. Bojājums skaidri atšķiras no veselas ādas.

Psoriāzes gadījumā ir traucēta epidermas šūnu attīstība. Raga slāņa šūnas pārklājas, veidojot sabiezinātas, sudrabainas zvīņas. Pēc tam var rasties nieze. Kad zvīņas tiek nokasītas, bojātā virsma kļūst spīdīga (tā sauktais stearīna sveču simptoms). Slimībai progresējot, pumpiņas kļūst arvien lielākas, zvīņas pieguļ cita pie citas, veidojot psoriātiskas plēksnītes. Pumpiņas (papulas) bieži parādās skrāpējumu vai ādas bojājumu vietās, kas liecina par aktīvu slimības procesu.

Parastajai psoriāzei (plēksnīšu psoriāzei) bojājumi atrodas uz ekstremitātēm (ceļgaliem, elkoņiem), galvas ādā – ap pieri un gar matu līniju. Bērniem psoriāze var parādīties uz sejas un plakstiņiem. Galvas ādas psoriāze var parādīties ilgi pirms bojājumiem uz citām ķermeņa daļām. Bojājumi bieži ir uz rokām, kājām un retāk uz sēžamvietas. Daudziem pacientiem attīstās nagu psoriāze. Eksudatīvā psoriāze lokalizējas uz dzimumorgāniem un ap ādas krokām. Plaukstu psoriāzei ir vairāki paveidi, tostarp parastā un pustulozā psoriāze.

Visbiežāk sastopamā šīs slimības forma ir plēksnīšu psoriāze (Psoriasis Vulgaris), kas sastopama aptuveni 80 % gadījumu. Tā izpaužas kā sarkani izsitumi, tā sauktās eritēmas, kas iekaisuma dēļ parasti ir paceltas virs ādas līmeņa un parasti ir klātas ar bālgani sudrabainu zvīņu kārtu. Šie bojājumi parasti rodas uz ceļgaliem un elkoņiem, galvas ādas vai muguras lejasdaļā.

Pilienveida psoriāzei ir raksturīgi "pilienveida bojājumi", kas ir mazi sarkani plankumi, kuri parādās uz ķermeņa vai ekstremitātēm. Tie parasti nav tik izteikti kā plēksnīšu psoriāzes bojājumi. Pilienveida psoriāze pirmo reizi sākas bērnībā vai pusaudža vecumā un bieži parādās pēkšņi, kā arī var parādīties pēc infekcijām.

Inversā psoriāze izpaužas kā spilgti sarkani bojājumi, kas ir gludi un spīdīgi. Tā galvenokārt rodas ādas krokās – jutīgās vietās, piemēram, padusēs un citās ādas krokās, piemēram, cirkšņos, zem krūtīm vai sēžamvietas. Šīs ir arī vietas, kas var tikt kairinātas berzes un/vai sviedru izdalīšanās dēļ.

Pustulozā psoriāze galvenokārt sastopama pieaugušajiem, un tai raksturīgi pustulozi bojājumi, kas beidzas ar baltiem pūšļiem (tie nesatur baktērijas un nav infekciozi). Āda ap šiem bojājumiem var būt apsārtusi, un tie var būt koncentrēti vienā vietā vai aizņemt lielākas ķermeņa platības.

Eritrodermiskā psoriāzei ir raksturīgs iekaisums, tāpēc bieži vien tā aptver lielāko ķermeņa virsmas daļu. Plašais ādas apsārtums izraisa plašu zvīņveida plēksnīšu atdalīšanos, kas savukārt izraisa stipras sāpes un diskomfortu. To pavada arī paātrināta sirdsdarbība un drudzis, kā arī spēcīga nieze. Eritrodermiskā psoriāze ir vissmagākā psoriāzes forma.

Psoriātiskais artrīts (locītavu) dažkārt pavada ādas psoriāzi. Šis slimības veids izpaužas kā locītavu stīvums, pietūkums un sāpes. Psoriātiskais artrīts galvenokārt skar roku un kāju locītavas.

Tā sastopama 25 % psoriāzes pacientu, un to ļoti bieži jauc ar nagu sēnīti. Nagu psoriāze bieži pavada psoriātisko artrītu. Tās simptomi ir punktveida iedobumi un dzeltenbrūni plankumi naga plāksnē. Slimības progresējošā stadijā notiek nagu plākšņu atdalīšanās, nagi kļūst blāvi, trausli, sabiezējuši, rievoti, nelīdzeni.

Pētījumi liecina, ka vairumā gadījumu psoriāze ir iedzimta slimība, jo saslimstība ar psoriāzi ir izplatīta to cilvēku radiniekiem, kuri sirgst ar šo slimību. Tiek uzskatīts, ka daži gēni var būt saistīti ar psoriāzi, taču precīzs pārmantojamības veids vēl nav precīzi izpētīts.

Infekcijas
Infekcijas bieži ir saistītas ar psoriātisko čūlu rašanos. Baktērijas, īpaši streptokoki, ir visbiežāk sastopamie patogēni, un tie ir saistīti ar pilienveida psoriāzes parādīšanos. Cilvēka imūndeficīta vīruss (HIV), lai gan tas nav tiešs psoriāzes cēlonis, palielina iespēju saslimt ar smagāku psoriāzes formu.

Stress
Psihiskais stress saasina slimību un dažos gadījumos var būt tās pirmo simptomu cēlonis.

Zāles
Daži medikamenti – īpaši litijs, pretmalārijas līdzekļi un medikamenti pret asinsspiedienu arī var izraisīt psoriāzi. Psoriāzes simptomi var atgriezties arī tad, ja pēkšņi tiek pārtraukta tās ārstēšana. Šādos gadījumos simptomi recidīva laikā bieži ir smagi.

Vai psoriāze ir ārstējama?

Diemžēl šobrīd nav izstrādāta definēta psoriāzes ārstēšanas metode. Pieejamie medikamenti atvieglo slimības gaitu, dažiem pacientiem izraisot ilgstošu slimības remisiju. Paasinājumus var izraisīt dažādi provocējoši faktori, īpaši spēcīgs stress un infekcijas. Lokālai psoriāzes ārstēšanai visbiežāk tiek izmantoti krēmi vai ziedes, kas satur kortikosteroīdus vai keratolītiskus līdzekļus.

Mitrinošie un mīkstinošie līdzekļi tiek izmantoti atbalstošai aprūpei un ir noderīgi gan psoriāzes remisijas fāzē, gan tās paasinājumu gadījumā.

Lokālai ārstēšanai un keratolītiskiem līdzekļiem ir būtiska nozīme psoriāzes ārstēšanā. Tie atbalsta jebkuras sistēmiskas zāļu terapijas efektivitāti. Sākotnējā keratozes fāzē (tā sauc fāzi, kad sāk veidoties psoriātiskās plāksnītes) keratolītiskajiem līdzekļiem ir vislabvēlīgākā iedarbība, jo tiem piemīt pīlinga īpašības. Tie palīdz samazināt psoriāzes plākšņu zvīņas, liekā āda nolobās. Šos līdzekļus var izmantot kopā ar mitrinošiem un mīkstinošiem līdzekļiem.

Psoriazės gydymui paprastai taikomas vietinis gydymas bei keratolitikai. Jie skatina bet kurios sisteminės gydymo terapijos veiksmingumą. Pradinėje keratotinėje fazėje (tai fazė, kuomet pradeda formuotis psoriazės plokštelės) keratolitikai yra itin naudingi dėl savo šveičiamųjų savybių. Nušveisdami odos perteklių, jie padeda slopinti psoriazės žvynelius. Šias priemones galima naudoti kartu su drėkinančiais produktais ir emolientais.

Ādas lipīdu un ūdeni saistošu vielu, piemēram, Urea un citu DMF (dabīgu mitrinošu faktoru) trūkums.

Formula ar keramīdu atjauno ādas barjeru un samazina mitruma zudumu. Ureaa un citi DMF saista ūdeni un atvieglo sausas, zvīņojošas un niezošas ādas problēmu. Turklāt Urea veicina pārmērīgi uzkrājušos raga slāņa šūnu nolobīšanu.

Svarīgi ir regulāri lietot mitrinošus krēmus un losjonus, un to lietošana jāturpina gan simptomu paasinājumu laikā, gan remisijas laikā. Emollienti tiek izmantoti, lai izlīdzinātu sausu, raupju ādu, nolobītu raga slāni un samazinātu psoriātiskos bojājumus sedzošo zvīņu biezumu. Dermatoloģijā visbiežāk izmantotie emolienti darbojas, veidojot okluzīvu slāni, kas samazina ūdens iztvaikošanu un palīdz saglabāt ādas virsmas mitrumu.

Mitrinoši produkti ir emolenti, kas bagātināti ar dabīgiem mitrinošiem faktoriem (DMF). DMF palielina ādas mitrināšanu arī raga slānī, jo tie aiztur un saista ūdeni. Uzlabotie mitrinātāji satur arī keramīdus, kas stiprina ādas aizsargbarjeru. Ir svarīgi regulāri lietot mitrinošus līdzekļus, un to lietošana ir jāturpina gan slimības paasinājumu, gan remisijas laikā. Biezāki, mitrumu vairāk aizturoši krēmi un ziedes parasti ir efektīvāki nekā vieglāki losjoni.