UVA stari iekļūst dziļākajos ādas slāņos. Tie stimulē brīvo radikāļu ražošanu ādā, kas izraisa oksidatīvo stresu un var izraisīt netiešus DNS bojājumus, ja brīvie radikāļi laika gaitā maina šūnu DNS. UVA stari visbiežāk tiek saistīti ar fotonovecošanu (priekšlaicīgu ādas novecošanos saules ietekmē). Tie var izraisīt arī saules alerģijas, piemēram, polimorfo fotodermatozi (PLE).
UVB stari nodrošina enerģiju, kas ādai ir nepieciešama vitamīna D ražošanai, kā arī stimulē melanīna ražošanu, kas ir pašas ādas aizsardzības process, lai samazinātu šūnu bojājumus, un ir atbildīgi par iedegumu. UVB stari neiekļūst tik dziļi kā UVA, iespiežoties vienīgi ādas ārējos slāņos, bet izraisa tiešāku kaitējumu, piemēram, saules radītu apdegumu. Šūnu DNS tieši absorbē UVB starus, kas var izraisīt ādas slimības, piemēram, aktīnisko keratozi un ādas vēzi.
Abi UV veidi var izraisīt hiperpigmentāciju un veicināt, piemēram, saules plankumu (pazīstami arī kā vecuma plankumi) un melazmas veidošanos.